Tag Archives: shadow

November 14th: A total eclipse in Cairns.

  By | |
Leave a comment

Emīls raksta:
Šis rīts iesākās pavisam agri. Gulētas vien kādas divas stundas, jo es ar Agnesi nolēmām pievienoties Coach Surfers ballītei okeāna krastā. Aizvadītas pāris stundas pie ugunskura liedagā, sarunas par astronomiskiem tematiem, zvaigžņotās debess vērošana. Vērojams iespaidīgs bēgums – ūdens no krasta atkāpies par vairāk nekā simts metriem. Varbūt pat divsimt – to tumsā grūti novērtēt. Pašļakstot okeāna ūdeni, vērojami gaismas uzplaiksnījumi. Droši vien planktona luminiscence. Pirmo reizi novēroju šādu parādību.

Jau ap pieciem no rīta devāmies uz to pludmali, kur mums bija rezervēta vieta novērojumiem. Cilvēku nebija pārāk daudz, jo debesis bija daļēji apmākušās. Saullēktu novērojām pie paša horizonta, Mēness sāka aptumšot Sauli desmit minūtes pēc saullēkta, bet tanī brīdī jau bija savilkušies mākoņi. Ieraudzījām Sauli tikai tad, kad Mēness jau bija aizklājis pusi no Saules diska. Izdevās iegūt labas fotogrāfijas. Tikai pāris minūtes pirms pilnās fāzes sākuma gaisma sāka šķist jocīga, debesīs parādījās sārti mākoņi, pie horizonta debess kļuva oranžīga, gluži kā pēc saulrieta. Iestājoties pilnajam aptumsumam, atskanēja cilvēku sajūsmas saucieni, ovācijas. Visapkārt manāma krēsla, bet pašu Sauli vēl neredzam – tai priekšā ne tikai Mēness, bet arī mākoņi. Tavu brīnumu – vienā brīdī mākoņos esošā sprauga atklāj skatam Saules vainagu. Visi fotogrāfi uzreiz metas pie fotoaparātiem, lai iemūžinātu šo fantastisko skatu. Pēc pavisam neilga brīža jau izspīd pirmais Saules stars starp Mēness kalnu ielejām – novērojam parādību, sauktu par dimanta gredzenu. Strauji kļūst gaišs, un atkal Sauli aizsedz mākoņi. Mums ļoti paveicās, ka tieši pilnās fāzes laikā sprauga starp mākoņiem atradās tieši tur, kur Saule. Iespējams, no citām Kērnsas pludmalēm šāds skats nebija redzams mākoņu dēļ. Daļējās fāzes laikā aptumsuma beigās vēl novērojām interesantas ēnas uz mājām, ko meta koku lapas. Ēnas bija mazu mēnestiņu formā.

Uzreiz pēc aptumsuma beigām braucām mājās, savācām atlikušās mantas un devāmies uz dienvidiem no Kērnsas. Vēl apmeklējām vienu ūdenskritumu, kas gan neatstāja lielu iespaidu uz mani. Visa pārējā dienas daļa tika aizvadīta braucot. Pa ceļam piestājām, lai nopirktu tepat audzētu sulīgu, saldu arbūzu, kā arī vietējos banānus. Vakariņās kartupeļu biezputra ar gaļas konserviem. Liels nogurums un miega trūkums – vairs pat nebija spēka, lai ilgstoši meklētu un pētītu zvaigznājus, kaut gan debesis bija skaidras.

November 11th – we have got till Cairns

  By | |
Leave a comment

Gunta raksta:
Šodien Lāčplēša diena. Ceļamies 5:30, izbraucam 7:30. Saule lec pēc pus6. Vieta, kur apmetāmies laba. Vakarā iebraucot bija brīdinājums, ka var būt krokodīli, bet tā nemaz nav, jo esam augstu virs upes krastiem. Upei pāri ir divi lieli tilti – viens dzelzceļa, otrs – auto. Apmešanās vietā daudz auto, treileru. Satiekam vīru no Šveices, kas ceļo ilgi – kopš 2007. gada. Esot sazvejojis daudz. Ilgonis grib zivi, bet nav ko dot pretī barteram.

Braucam uz Kērnsu, skaists kalnains ceļš, ceļa malās ganās lopi – govis, teļi, zirgi. Pa ceļmalām atkal dedzis. Secinām, ka viss nodeg, bet termīti izdzīvo. Mainās apkārtne. Ceļš kļūst vienmuļāks, daudz brīdinājumu par applūstošiem ceļiem. Ik pa brīdim ceļa malās atstātas tukšas mašīnas. Domājam, ka varbūt pēc plūdiem neizmantojamas vai atstātas sadauzītas, lai nebrauc tik ātri.

Pie Townsvillas zied oleandri, rododendri, Āfrikas tulpju koki. Gribam tikt uz jūru un braucam uz Toomulla beach [Agnese – jo tā vistuvāk šosejai]. Piestājam gandrīz okeāna krastā. Pastaigājam. Šeit ietek Saltwater creek, kurā varot bradāt pa ūdeni. Okeānā nevar, jo ja ūdens mierīgs, tad varot būt mazās medūzas, kuras ir nāvējošas. Skatāmies skaistos izskalotos gliemežvākus un atlūzušos koraļus.

Pa ceļam zaļi, skaisti lauki. Domas dalās, bet Anders saka – cukurniedres. Vienā pusē kalni, otrā skaistas rančo mājas ar palmām.

Piestājam Tyto Wetlands parkā, pastaigājam. Zeme saplaisājusi. Emīls konstatē, ka gandrīz nav ēnas. Uz palmu stumbriem aug papardes, apkārt tropu augi. Koki ar interesantiem augļiem, līdzīgi Indonēzijas rambutāniem. Klausāmies putnu dziesmas. Karsti, sutīgi, temperatūra droši ap 35 grādiem. Ezerā peld pīles, daži balti ūdensputni. Anderšs un Rūdolfs visu vēro pamatīgi. Krūmu zaros un niedrēs skudru ligzdas. Tad zālē kaut kas čab. Sūtam pa priekšu Rūdolfu. Liekas, ka kāds aizmūk. Atpakaļ nākot – foto ar mazu ķengurēnu, kurš bailīgi slēpjas zem krūmiem. Tad saņemas un taisa varenu lēcienu pāri ceļam.

Braucam tālāk. Apkārtne izmainījusies – lietus meži, kopti lauki, plantācijas ar banāniem. Pārdod vietējos dārzeņus, augļus. Nopērkam 2 arbūzus – vienu uzreiz apēdam. Ļoti garšīgs, salds. Tad jau Kērnsa – zaļa, ziedoša. Atrodam Andreja māju, iebraucam dārzā, visādi augi – kokospalma ar kokosriekstiem, ananasi, pomelo, puķes, ziedoši krūmi. Dārzā dzīvo indīgi krupji.

Tad vakariņas ar jūras veltēm, rīsiem un vīnu. Sarunas, skatāmies Andreja fotoalbumus, klausāmies par vietējiem putniem, augiem. Dzeram arī tēju ar eikaliptu lapām, kas savāktas Zitas aprūpē dārzā. Vēlu dodamies gulēt.

November 4th: around Coober Pedy

  By | |
Leave a comment

Gunta raksta:
Ceļamies 5:30, rīts mierīgs. Saules lēkts 6:22, puiši gatavo brokastis. Ilgonim putra garšīga, tikai piedeg viens katliņš. Divas vārnas sarunājas savā strapā, superīgi izskatās, laikam apspriež dienas plānus. Paēdām. Izbraucām 7:50 uz Agnes’ creek. Pirmā apstāšanās pie stenda ar informāciju par vilciena būvi no Port Augusta uz Alice Springs. Visu ceļu tuksneša augi, mainās ainava no izkaltušiem zaļajiem zālājiem uz krūmāju ar sarkanu zemi. Aug sāls krūmi, eikalipti. Ceļa malās ik pēc kāda attāluma it kā izbērtas dzeltenas bumbiņas – vēāk uzzinājām, ka tie ir dzīvi augi, kamieļmelones, kas cilvēkam indīgi.

Atrbraucām Coober Pedy. Liels karstums. Apskatām pareizticīgo baznīcu zem zemes. Ieejas maksa pret ziedojumiem – daži maksā. Ar Gunu uzliekam svecītes par dzīvajiem. Ejam skatīties lielo vinču. Kādu laiku atpakaļ bijusi liela vētra, vējš, un caurules sagriezušās un salocītas, tagad uzkārtas citas. Visas celtnes pazemē. Tagad pazemes opālu muzejs un veikals – liela ekspozīcija. Ārā ēnā temperatūra 39-40 grādi. Vietējā veikala sieviete saka, ka parasti tāda temperatūra ir februārī. Novembrī (t.i. pavasarī) parasti ap 20 vai mazliet vairāK.
Cilvēkus ārā neredz, tikai mūs. Iegādājāmies opāla rotaslietas. Tad pusdienas ēnā. Saulē vējš gandrīz dedzina kājas. Skatījām iežu attīrīšanas agregātu, izmēģinājām arī paši – rauj iekšā ar tik milzīgu spēku, ka var redzēt rokas ādu viļņojam.
Coober Pedy ir liela apdzīvota vieta, daudz māju, viss smišains, putekļains.

Pēc tam pa putekļainu ceļu 4km ar vienu mašīnu pie Krokodilu Harija. Dzīvojama māja tā kā ala zem kalna, ieeja zemes līmenī. Daudz telpu – viesistaba, guļamistaba, dušas telpa, virtuve, bibliotēka. Viss izkarināts ar sieviešu veļas gabaliem. Atstātas vizītkartes un uzraksti uz sienām no dažādām pasaues malām, arī latviski. Apskatāmies foto albumu, tajā māja Dundagā ar tās iedzīvotājiem un mazais Harijs uz ēzelīša Kultūras un atpūtas parkā. Blakus Harija foto iekš Coober Pedy – noaudzis, bārdains tēvainis. Izraisa dīvainas sajūtas, domas par to laiku un Harija likteni.

Dodamies uz apmetnes vietu. Pamalē visu laiku zibeņo, zibens stāvus zemē. Emīls gaida lietu, kas noskalotu no mašīnu. Uz loga ik pa laikam uzkrīt pāris piles. Pa ceļam ķengurus neredz, ja neskaita notriektus.
Apstājamies Marlā, daži skrien dušoties zem laistāmšļūtenes. Satiekam ceļotajus no Angijas as tādu pašu izīrētu auto, apmainījāmies ar DVD filmām, ieteikumiem un iespaidiem.
Turpmāk ceļā stiprs vējš, lietus ne visai, pa ceļu ripo izkaltušas zāles kamoli.
Saruna starp abam mašīnām – [Optimus Prime(meiteņu mašīna):] cik km palikuši? [Hawk (puišu mašīna):] nezinām. [OP:] Bet jums taču ir GPS! [H:] Tūlīt ieslēgsim!

Nometnē gatavojam vakariņas, cepam ķengura steiku, vāram kartupeļus. Klāt vēl salāti – garšīgi. Tālumā deg. Izlūki aizbrauc un atvestās ziņas ir viena laba, otra slikta. Labā – ugunsgrēks nav pārāk liels, sliktā – tikai ap 2km tuvu. Pieņemam lēmumu, ka dodamies 35km tālāk ar jau uzklātām guļvietām – tur ir arī telefons ārkārtas situācijām. Pa ceļam konstatejam, ka ugunsgrēks ir liels, bet ap 15 km tālu.

Apmetamies jaunajā vietā. Naktī ir negaiss, lietus – lielas piles, bet ne pārāk daudz ūdens. Mašīna šūpojas, sajūta, ka visu aiznesīs pa gaisu. Domājam, kā jūtas teltīs guļošie, vai no rīa nebūs aizpūsti atpakaļ uz dienvidiem vai arī iepūsti tuksnesī.

Sveiciens visiem, kas lasa manu pierakstu!

Agnese: Šeit jāpiebilst, ka šajā dienā mēs secinājām, ka OP mašīnai nedarbojas kondicionieris. Coober Pedy aizsūtījām e-pastu uz Spaceships biroju ar lūgumu noorganizēt mums meistaru iekš Alice Springs papildus salūzušajam piepīpētājam ar cerību, ka būsim vēl dzīvi. Pa brīžam mainamies pa mašīnām, lai Hawk mašīnas vēsums tiek arī citiem. Es gan nemainos – man vēl joprojām ir klepus, kas paņemts līdzi no Londonas, un negribu aukstēties.