November 17th, leaving day

Evija raksta:
Pēc ilgiem laikiem pamošanās pl.7:30 ir brīnišķīga! Taču no otras puses – dīvaina. Anderss un Rūdolfs visticamāk jau ir lidostā… No Emīla atvados pēc brokastīm (mūs uzņēma Ingas un Mārtiņa Česļu ģimene) – viņš apskatīs Brisbeinas centru un arī posīsies uz lidostu. Guna, Gunta, Agnese vēl steidz pabūt pludmalē, vai izdevās? – bija lietus gāzes, zibeņi, pērkoni no rīta.

Man – Evijai, un Ilgonim šodien pēdējā tikšanās ar tautiešiem – Brisbeinas latviešu namā. Par LU Fonda aktivitātēm pastāstu pavisam nedaudz, taču video ar stipendiātu „Paldies vārdiem” gan noteikti vēlos padalīties. Atnākušie latvieši izsalkuši klausīties Ilgoņa stāstījuma par pieredzēto saules aptumsumu, lūkoties bildes un video – tas ir pirmatskaņojums plašākai publikai! Brisbeinas latvieši ir sirsnīgi, saulaini, atvērti un priecīgi! Izrādās, ka arī goda konsuls Juris Meija ir atnācis. Arī viņam bija ko stāstīt par dzīvi šeit.

Kopumā šodien noformulēju sajūtas par austrāliešiem šeit, Brisbeinā – mierīgi, nesteidzīgi, harmoniski un laimīgi. Domāju, ka tādi tomēr latvieši ir visā Austrālijā.

Pēc patīkamās tikšanas reizes ar tautiešiem mani un Ilgoni saimnieks Andris Francis aizved un pavada uz Brisbanes planetāriju – noskatāmies 3D filmu, uh, galva griežas! Iespaidīgi! Pēc tam skats vēl no pašas augstākās vietas uz Brisbeinas lielajām celtnēm un tad jau pošamies uz Ingas un Mārtiņa Česļu māju, kur notiek Mārtiņdienas pasākums. Vietējie latvieši (un ne tikai) ir sanākuši daudz, kopā esam kādi 30 cilvēki. Interesanti, ka šajā vakarā pārsvarā ir 40-gadnieki ar ģimenēm un vairākiem bērniņiem – kņada, rosība, smiekli un sarunas bez mitas!!! Zigrīdas Francis kliņģeris tomēr izcepās un bija loti gards! Kādas latvietes gatavotie siera salāti arī ātri pazuda no kopgalda… Izskatās, ka ar prātu jau esmu Latvijā. No mūsu grupas esam palikuši uz pāris stundām tikai es, Ilgonis, Guna, Gunta, Agnese – pēdējie 4 dosies pēc Mārtiņdienas pasākuma pa tiešo uz lidostu, kamēr man jāsagaida vēl rīts…

Iepazīt kaut nedaudz Austrāliju, dabu, latviešus un pārbaudīt savu egoismu dažādās situācijās 8 cilvēku kombinācijā – tas ir fantastiski un pieredzes vērts!

Līdz nākamajam pilnajam saules aptumsumam!!!

November 14th: A total eclipse in Cairns.

Emīls raksta:
Šis rīts iesākās pavisam agri. Gulētas vien kādas divas stundas, jo es ar Agnesi nolēmām pievienoties Coach Surfers ballītei okeāna krastā. Aizvadītas pāris stundas pie ugunskura liedagā, sarunas par astronomiskiem tematiem, zvaigžņotās debess vērošana. Vērojams iespaidīgs bēgums – ūdens no krasta atkāpies par vairāk nekā simts metriem. Varbūt pat divsimt – to tumsā grūti novērtēt. Pašļakstot okeāna ūdeni, vērojami gaismas uzplaiksnījumi. Droši vien planktona luminiscence. Pirmo reizi novēroju šādu parādību.

Jau ap pieciem no rīta devāmies uz to pludmali, kur mums bija rezervēta vieta novērojumiem. Cilvēku nebija pārāk daudz, jo debesis bija daļēji apmākušās. Saullēktu novērojām pie paša horizonta, Mēness sāka aptumšot Sauli desmit minūtes pēc saullēkta, bet tanī brīdī jau bija savilkušies mākoņi. Ieraudzījām Sauli tikai tad, kad Mēness jau bija aizklājis pusi no Saules diska. Izdevās iegūt labas fotogrāfijas. Tikai pāris minūtes pirms pilnās fāzes sākuma gaisma sāka šķist jocīga, debesīs parādījās sārti mākoņi, pie horizonta debess kļuva oranžīga, gluži kā pēc saulrieta. Iestājoties pilnajam aptumsumam, atskanēja cilvēku sajūsmas saucieni, ovācijas. Visapkārt manāma krēsla, bet pašu Sauli vēl neredzam – tai priekšā ne tikai Mēness, bet arī mākoņi. Tavu brīnumu – vienā brīdī mākoņos esošā sprauga atklāj skatam Saules vainagu. Visi fotogrāfi uzreiz metas pie fotoaparātiem, lai iemūžinātu šo fantastisko skatu. Pēc pavisam neilga brīža jau izspīd pirmais Saules stars starp Mēness kalnu ielejām – novērojam parādību, sauktu par dimanta gredzenu. Strauji kļūst gaišs, un atkal Sauli aizsedz mākoņi. Mums ļoti paveicās, ka tieši pilnās fāzes laikā sprauga starp mākoņiem atradās tieši tur, kur Saule. Iespējams, no citām Kērnsas pludmalēm šāds skats nebija redzams mākoņu dēļ. Daļējās fāzes laikā aptumsuma beigās vēl novērojām interesantas ēnas uz mājām, ko meta koku lapas. Ēnas bija mazu mēnestiņu formā.

Uzreiz pēc aptumsuma beigām braucām mājās, savācām atlikušās mantas un devāmies uz dienvidiem no Kērnsas. Vēl apmeklējām vienu ūdenskritumu, kas gan neatstāja lielu iespaidu uz mani. Visa pārējā dienas daļa tika aizvadīta braucot. Pa ceļam piestājām, lai nopirktu tepat audzētu sulīgu, saldu arbūzu, kā arī vietējos banānus. Vakariņās kartupeļu biezputra ar gaļas konserviem. Liels nogurums un miega trūkums – vairs pat nebija spēka, lai ilgstoši meklētu un pētītu zvaigznājus, kaut gan debesis bija skaidras.

November 11th – we have got till Cairns

Gunta raksta:
Šodien Lāčplēša diena. Ceļamies 5:30, izbraucam 7:30. Saule lec pēc pus6. Vieta, kur apmetāmies laba. Vakarā iebraucot bija brīdinājums, ka var būt krokodīli, bet tā nemaz nav, jo esam augstu virs upes krastiem. Upei pāri ir divi lieli tilti – viens dzelzceļa, otrs – auto. Apmešanās vietā daudz auto, treileru. Satiekam vīru no Šveices, kas ceļo ilgi – kopš 2007. gada. Esot sazvejojis daudz. Ilgonis grib zivi, bet nav ko dot pretī barteram.

Braucam uz Kērnsu, skaists kalnains ceļš, ceļa malās ganās lopi – govis, teļi, zirgi. Pa ceļmalām atkal dedzis. Secinām, ka viss nodeg, bet termīti izdzīvo. Mainās apkārtne. Ceļš kļūst vienmuļāks, daudz brīdinājumu par applūstošiem ceļiem. Ik pa brīdim ceļa malās atstātas tukšas mašīnas. Domājam, ka varbūt pēc plūdiem neizmantojamas vai atstātas sadauzītas, lai nebrauc tik ātri.

Pie Townsvillas zied oleandri, rododendri, Āfrikas tulpju koki. Gribam tikt uz jūru un braucam uz Toomulla beach [Agnese – jo tā vistuvāk šosejai]. Piestājam gandrīz okeāna krastā. Pastaigājam. Šeit ietek Saltwater creek, kurā varot bradāt pa ūdeni. Okeānā nevar, jo ja ūdens mierīgs, tad varot būt mazās medūzas, kuras ir nāvējošas. Skatāmies skaistos izskalotos gliemežvākus un atlūzušos koraļus.

Pa ceļam zaļi, skaisti lauki. Domas dalās, bet Anders saka – cukurniedres. Vienā pusē kalni, otrā skaistas rančo mājas ar palmām.

Piestājam Tyto Wetlands parkā, pastaigājam. Zeme saplaisājusi. Emīls konstatē, ka gandrīz nav ēnas. Uz palmu stumbriem aug papardes, apkārt tropu augi. Koki ar interesantiem augļiem, līdzīgi Indonēzijas rambutāniem. Klausāmies putnu dziesmas. Karsti, sutīgi, temperatūra droši ap 35 grādiem. Ezerā peld pīles, daži balti ūdensputni. Anderšs un Rūdolfs visu vēro pamatīgi. Krūmu zaros un niedrēs skudru ligzdas. Tad zālē kaut kas čab. Sūtam pa priekšu Rūdolfu. Liekas, ka kāds aizmūk. Atpakaļ nākot – foto ar mazu ķengurēnu, kurš bailīgi slēpjas zem krūmiem. Tad saņemas un taisa varenu lēcienu pāri ceļam.

Braucam tālāk. Apkārtne izmainījusies – lietus meži, kopti lauki, plantācijas ar banāniem. Pārdod vietējos dārzeņus, augļus. Nopērkam 2 arbūzus – vienu uzreiz apēdam. Ļoti garšīgs, salds. Tad jau Kērnsa – zaļa, ziedoša. Atrodam Andreja māju, iebraucam dārzā, visādi augi – kokospalma ar kokosriekstiem, ananasi, pomelo, puķes, ziedoši krūmi. Dārzā dzīvo indīgi krupji.

Tad vakariņas ar jūras veltēm, rīsiem un vīnu. Sarunas, skatāmies Andreja fotoalbumus, klausāmies par vietējiem putniem, augiem. Dzeram arī tēju ar eikaliptu lapām, kas savāktas Zitas aprūpē dārzā. Vēlu dodamies gulēt.

November 8th -The trip to meteorite craters

Emīls raksta:
Rīts iesākās ļoti agri. Cēlāmies jau ap pulksten pieciem, lai laicīgi nokļūtu uz meteorītus krāteriem un neaizkavētu pārējos ceļabiedrus, kas palika mājās un jau ap pulksten desmitiem būtu gatavi doties ceļā. Brokastīs divas vārītas olas un jogurts. Man gan no iepriekšējā vakara bija palikusi lazanja, ko ar gardu mēli arī apēdu mašīnā.

Nu jau gandrīz esam klāt pie meteorītu krāteriem, šoreiz ceļš nav applūdis, ar dubļiem un slidens, kā tas bija iepriekšējā reizē. Ilgonis pie stūres. Tikko izkāpjam no mašīnas, un es ieraugu, ka aizmugurējā mašīnas riepa ir mīksta. Ļoti mīksta. Acīmredzot pārplīsusi, braucot pa grants ceļu. Vienīgais, ko varējām darīt – nomainīt riepu, lai tiktu atpakaļ uz Alice Springs. To arī veiksmīgi izdarījām – vadību uzņēmās Ilgonis un Rūdolfs. Tad apskatījām meteorītu krāterus, kas manām acīm nešķita tik iespaidīgi kā Kāli meteorīta krāteris Igaunijā, ko šogad biju redzējis. Krātera dibenā auga krūmi un koki, kā arī bija ūdens. Acīmredzot šeit bieži nāk dzīvnieki, lai padzertos. Turpat pa gabalu redzējām divus ķengurus, kas ātri vien arī aizlēkšoja tālāk. Braucot atpakaļ, ieraudzījām vēl divus ķengurus. Stundas laikā redzējām vairāk nekā līdz šim visa brauciena laikā.

Kad atgriezāmies Alice Springs, servisā noskaidrojām, ka riepa jāmaina pilnībā, jo caurums par lielu. Papildu izdevumi. Neko darīt, jāpērk jauna riepa. 160 AUD.

Tālāk mūsu ceļš ved Tennant Creek virzienā. Tuvojoties vakaram, jau sākam manīt, ka kārtējo reizi savelkas tumši mākoņi, tuvojas vētra. Nolemjam nedoties uz Devils Marbles, bet laicīgāk ierīkot nometnes vietu. Protams, pilnam komplektam jābūt arī tuksneša ugunsgrēkam, ko arī tālumā pamanām, gatavojot vakariņas. Vakariņās makaroni ar malto gaļu Boloņas mērcē. Zvaigžņu debesīs praktiski nav. Rodas iespaids par tuksnesi kā vietu, kur bieži apmācies. Līdz šim tikai divas naktis bijušas skaidras visa brauciena laikā, kad bija iespējams iemācīties, kā atrast dienvidu puslodes zvaigznājus un orientēties pie dienvidu zvaigžņotās debess. Nu jau pierasta lieta, ka Saule kulminē ziemeļu pusē. Mēness ir ceļā uz Saules aptumsošanu – līdz tam vēl sešas dienas.