November 14th: A total eclipse in Cairns.

Emīls raksta:
Šis rīts iesākās pavisam agri. Gulētas vien kādas divas stundas, jo es ar Agnesi nolēmām pievienoties Coach Surfers ballītei okeāna krastā. Aizvadītas pāris stundas pie ugunskura liedagā, sarunas par astronomiskiem tematiem, zvaigžņotās debess vērošana. Vērojams iespaidīgs bēgums – ūdens no krasta atkāpies par vairāk nekā simts metriem. Varbūt pat divsimt – to tumsā grūti novērtēt. Pašļakstot okeāna ūdeni, vērojami gaismas uzplaiksnījumi. Droši vien planktona luminiscence. Pirmo reizi novēroju šādu parādību.

Jau ap pieciem no rīta devāmies uz to pludmali, kur mums bija rezervēta vieta novērojumiem. Cilvēku nebija pārāk daudz, jo debesis bija daļēji apmākušās. Saullēktu novērojām pie paša horizonta, Mēness sāka aptumšot Sauli desmit minūtes pēc saullēkta, bet tanī brīdī jau bija savilkušies mākoņi. Ieraudzījām Sauli tikai tad, kad Mēness jau bija aizklājis pusi no Saules diska. Izdevās iegūt labas fotogrāfijas. Tikai pāris minūtes pirms pilnās fāzes sākuma gaisma sāka šķist jocīga, debesīs parādījās sārti mākoņi, pie horizonta debess kļuva oranžīga, gluži kā pēc saulrieta. Iestājoties pilnajam aptumsumam, atskanēja cilvēku sajūsmas saucieni, ovācijas. Visapkārt manāma krēsla, bet pašu Sauli vēl neredzam – tai priekšā ne tikai Mēness, bet arī mākoņi. Tavu brīnumu – vienā brīdī mākoņos esošā sprauga atklāj skatam Saules vainagu. Visi fotogrāfi uzreiz metas pie fotoaparātiem, lai iemūžinātu šo fantastisko skatu. Pēc pavisam neilga brīža jau izspīd pirmais Saules stars starp Mēness kalnu ielejām – novērojam parādību, sauktu par dimanta gredzenu. Strauji kļūst gaišs, un atkal Sauli aizsedz mākoņi. Mums ļoti paveicās, ka tieši pilnās fāzes laikā sprauga starp mākoņiem atradās tieši tur, kur Saule. Iespējams, no citām Kērnsas pludmalēm šāds skats nebija redzams mākoņu dēļ. Daļējās fāzes laikā aptumsuma beigās vēl novērojām interesantas ēnas uz mājām, ko meta koku lapas. Ēnas bija mazu mēnestiņu formā.

Uzreiz pēc aptumsuma beigām braucām mājās, savācām atlikušās mantas un devāmies uz dienvidiem no Kērnsas. Vēl apmeklējām vienu ūdenskritumu, kas gan neatstāja lielu iespaidu uz mani. Visa pārējā dienas daļa tika aizvadīta braucot. Pa ceļam piestājām, lai nopirktu tepat audzētu sulīgu, saldu arbūzu, kā arī vietējos banānus. Vakariņās kartupeļu biezputra ar gaļas konserviem. Liels nogurums un miega trūkums – vairs pat nebija spēka, lai ilgstoši meklētu un pētītu zvaigznājus, kaut gan debesis bija skaidras.

November 11th – we have got till Cairns

Gunta raksta:
Šodien Lāčplēša diena. Ceļamies 5:30, izbraucam 7:30. Saule lec pēc pus6. Vieta, kur apmetāmies laba. Vakarā iebraucot bija brīdinājums, ka var būt krokodīli, bet tā nemaz nav, jo esam augstu virs upes krastiem. Upei pāri ir divi lieli tilti – viens dzelzceļa, otrs – auto. Apmešanās vietā daudz auto, treileru. Satiekam vīru no Šveices, kas ceļo ilgi – kopš 2007. gada. Esot sazvejojis daudz. Ilgonis grib zivi, bet nav ko dot pretī barteram.

Braucam uz Kērnsu, skaists kalnains ceļš, ceļa malās ganās lopi – govis, teļi, zirgi. Pa ceļmalām atkal dedzis. Secinām, ka viss nodeg, bet termīti izdzīvo. Mainās apkārtne. Ceļš kļūst vienmuļāks, daudz brīdinājumu par applūstošiem ceļiem. Ik pa brīdim ceļa malās atstātas tukšas mašīnas. Domājam, ka varbūt pēc plūdiem neizmantojamas vai atstātas sadauzītas, lai nebrauc tik ātri.

Pie Townsvillas zied oleandri, rododendri, Āfrikas tulpju koki. Gribam tikt uz jūru un braucam uz Toomulla beach [Agnese – jo tā vistuvāk šosejai]. Piestājam gandrīz okeāna krastā. Pastaigājam. Šeit ietek Saltwater creek, kurā varot bradāt pa ūdeni. Okeānā nevar, jo ja ūdens mierīgs, tad varot būt mazās medūzas, kuras ir nāvējošas. Skatāmies skaistos izskalotos gliemežvākus un atlūzušos koraļus.

Pa ceļam zaļi, skaisti lauki. Domas dalās, bet Anders saka – cukurniedres. Vienā pusē kalni, otrā skaistas rančo mājas ar palmām.

Piestājam Tyto Wetlands parkā, pastaigājam. Zeme saplaisājusi. Emīls konstatē, ka gandrīz nav ēnas. Uz palmu stumbriem aug papardes, apkārt tropu augi. Koki ar interesantiem augļiem, līdzīgi Indonēzijas rambutāniem. Klausāmies putnu dziesmas. Karsti, sutīgi, temperatūra droši ap 35 grādiem. Ezerā peld pīles, daži balti ūdensputni. Anderšs un Rūdolfs visu vēro pamatīgi. Krūmu zaros un niedrēs skudru ligzdas. Tad zālē kaut kas čab. Sūtam pa priekšu Rūdolfu. Liekas, ka kāds aizmūk. Atpakaļ nākot – foto ar mazu ķengurēnu, kurš bailīgi slēpjas zem krūmiem. Tad saņemas un taisa varenu lēcienu pāri ceļam.

Braucam tālāk. Apkārtne izmainījusies – lietus meži, kopti lauki, plantācijas ar banāniem. Pārdod vietējos dārzeņus, augļus. Nopērkam 2 arbūzus – vienu uzreiz apēdam. Ļoti garšīgs, salds. Tad jau Kērnsa – zaļa, ziedoša. Atrodam Andreja māju, iebraucam dārzā, visādi augi – kokospalma ar kokosriekstiem, ananasi, pomelo, puķes, ziedoši krūmi. Dārzā dzīvo indīgi krupji.

Tad vakariņas ar jūras veltēm, rīsiem un vīnu. Sarunas, skatāmies Andreja fotoalbumus, klausāmies par vietējiem putniem, augiem. Dzeram arī tēju ar eikaliptu lapām, kas savāktas Zitas aprūpē dārzā. Vēlu dodamies gulēt.